Astrid Vitols, présentation
Visbeidzot, ¸urnalistikas celš paveras zem manis pec ši pardomu perioda, paraleli darbam uznemuma notika vesturnieku konferences, kas turpinajas ar pašas petijumiem par temu „Brillu vesture un simbolika”, kas ir kulturas priekšmets cieši savienots ar zinašanam un ar kermeni. Vairaku menešu ilgs petnieciskais darbs Francijas Nacionalaja biblioteka, kas beidzas 1994.gada ar gramatas publikaciju par šo ikdieniško priekšmetu, kam piemit speciga simboliska nozime. Ievadvardu autors ir Mišels Pastruro (Michel Pastroureau), gramata atri tika iztulkota ari uz japanu valodu. Šis petijums un tada veida rakstnieciba mani novirzija, pašai to neapzinoties, savas jaunas nakotnes trajektorija. Nakotne saistita ar rakstiem plašsazinas lidzekliem, velak dizaineriem, luksusa uznemumiem un internetu, kas ir briniškigs tramplins, lai apvienotu cilvekus sava da¸adiba.
Socialas zinatnes ir dala no manis, tapat ka izjust apkart notiekošo. Katra uzdevuma vadmotivs slepjas apvienojot to, kas ir raksturigs cilvekam, atspulgus, domas, kulturu, individualo skatijumu, lai to visu pielietotu katra raksta. Viens no maniem pamatiem ir veidot globalu, transversalu pieeju, kas vienlaicigi ir lidz galam detalizeta, preciza, isa. Literaras studijas ari ir loti nozimigas ¸urnalistika, jo vardu krajums vienmer bus arvien bagataks, precizaks, pareizaks un ideju izklasts bus arvien vilinošaks un vienreizigaks. Kad ir velme pieverst lasitaja uzmanibu, rakstitais nedrikst but plakans, konvencionals, tas nedrikst but kaut kur jau manitas idejas, kas var novest pie banalitates un garlaicibas sajutam. Ir jalauj lasitajam briva iztele, lai labak to parsteigtu un apmierinatu ta iegribas.