Astrid Vitols pensées philosophique

Astrid Vitols, cultures

Katra cilveka butibas pamata ir vina izcelsme, saknes un identitate. Tie visi ir ka balsti, uz kuriem atspie¸amies, lai ietu talak, lai sevi iepazitu, veidotu savu personibu un attistitu savu dzivi pilniba. Tai skaita savas profesionalas darbibas.

Laika gaita es esmu sapratusi, ka to, kas citiem intuitivi patik mani profesionalaja un personiskaja limeni, ipaši intuitiva, radoša un rakstniecibas originalitates limeni, noteikti ir saistits ar manu latviešu izcelsmi, kas vienlaikus ir manas identitates saknes un kulturas mantojums. Latvija, Riga tas galvaspilseta, Baltija – regions, kura es neesmu dzimusi, nekad tur neesmu dzivojusi un es pat nerunaju turienes valoda. Bet vajadziba pec humanisma, skaistuma, makslas ir cieši iesaknojusies mani un esmu sapratusi, ka šis vertibas ir ierakstitas latviešu tautas DNS un makslas mantojuma. Esmu muzika un talantiga kordirigenta meita, esmu pa vidu starp rakstniecibu un muziku, šis divas jomas, kas vienmer mani caurvijušas.

Velos atzimet, ka savas pirmas neatkaribas posma (no 1918 lidz 1939) ši maza tauta pieredzeja milzigu skaitu makslinieku da¸adas jomas: muzika, opera, koru dziedašanas maksla, teatri, literatura, dzejnieciba, telotajmaksla, keramika, dailamatnieciba, tekstilmaksla, ilustrešana, fotografija, kino, multiplikaciju filmas. Talantu zeme, kas turpina attistities ari šobrid ar nenogurdinamu dinamismu.

Noteikti, ka Eiropas Savienibai ir daudz ko atklat šaja zeme, kas atdzimst no Padomju Savienibas pelniem, tapat ari atklajumi veicami visa Centraleiropa.

1 | 2